z animatoji oratorija mēs iegūstam apmēram trīs reizes. animatoru, kas piedalās, lielākā daļa ir arī animatoru regulārajā reliģiskajā izglītībā visa gada garumā... oratorijs ir vecākiem ļoti gaidīta lieta, jo tas nodrošina viņu bērnu aprūpi. pievienojas bērni praktiski no visas slovēnijas - laba atrašanās vieta visiem, kas strādā ljubljanas centrā.
mūsu draudzē bija oratorija projekts. dažas tikšanās, izpilde un tas ir viss. šogad mēs to rīkojām pirmo reizi un bijām ļoti apmierināti. ja mēs turpināsim ar oratoriju, mēs organizēsim tikšanās agrāk, saturiski bagātākas, ar profesionālu palīdzību, daudz agrāk. draudzē notiek milzīgs daudzums aktivitāšu, taču neviena no tām nav saistīta (saturiski, tematiskā ziņā) ar oratoriju.
povezēšana visai draudzei; tiekamies ik pēc 14 dienām, vasaras mēnešos arī līdz 2 reizes nedēļā, animatori vasarā dodamies uz jūru nedēļas nogalē, oratorija laikā animatori paliek pārnakšņot draudzes telpās; grupas savstarpēji savijas, tāpēc esam aktīvi skautos, no oratorijas animatoriem esam izveidojuši arī birmas grupas, ziemassvētku stāsta sagatavošana.
vasarā mēs nesatiekamies animācijas tikšanās ietvaros (izņemot oratorija dienas), bet gan jauniešu katehēzē, korī... oratorijs ir svarīga vasaras programmas daļa, ko piedāvā ne tikai draudze, bet arī vieta bērniem. praktiski nekas cits, kas būtu domāts bērniem, mūsu vietā vasarā nenotiek. tajā pašā laikā tas jauniešiem sniedz iespēju aktīvi darboties, labi pavadīt laiku, piederēt un personīgi augt ticībā.
oratorijam pie mums ir liela loma. mēs organizējam divus vasaras oratorijus, rudens oratoriju un oratoriju pēcpusdienas katru mēnesi vienu.
oratorija projekts mūsu draudzē ieņem ļoti svarīgu vietu. attiecībā uz bērniem un jauniešiem oratorija mums, iespējams, ir vissvarīgākais draudzes notikums. galvenais iemesls ir galvenokārt pozitīvā atsaucība un visu draudzes locekļu gatavība palīdzēt oratorija īstenošanā. tomēr lielāko daļu darba veic animatori. tātad ar projektu mēs esam ļoti apmierināti. garīgi un personīgi augam, vienlaikus caur spēlēm un sarunām tuvāk bērniem īstās vērtības. plašāk mēs arī parādām vecākiem un kaimiņiem, ka tas ir patiešām ļoti pozitīvs projekts. mēs bieži tiekamies. pirms oratorija mums ir apmēram 5 garākas sanāksmes (sākam marta beigās), seko individuālo grupu sanāksmes (dziesmas un dejas, skatuve, lielās spēles, ievada un noslēguma pasākumi...). nedēļu pirms oratorija kopā pavadām nedēļas nogali, bet pēdējās divas dienas pirms sākuma parasti ir veltītas darba akcijām (skatuves uzstādīšana, materiālu transportēšana utt.). oratorija beigšanās nenozīmē animācijas sanāksmju beigšanos. mēs tiekamies dažādos vakaros (izklaidējošos, radošos, debatējošos utt.) un kā grupa sagatavojam arī miklāvēšanu (izrādi bērniem sv. miklāva ierašanās laikā), masku balli un piedalāmies citos projektos draudzē (mātes dienas, labdarības koncerti), puiši organizē kādu sporta turnīru, meitenes kādu koncertu utt.
oratorija mūsu draudzē ir lielākais projekts, kas attiecas uz jaunajiem animatori un dalībniekiem. esmu ļoti apmierināta ar to, jo tas ir izveidots organizēšanas komanda, vienlaikus tas vienmēr ir jauns izaicinājums, īpaši iegūt pietiekamu skaitu animatoru. mēs tiekamies no marta, sākumā reizi divās nedēļās, vēlāk katru nedēļu. papildus oratorijam mēs organizējam arī oratorijas dienu (vienu vai divas reizes gadā), ziemassvētku mise, miklāva svinības, cenšamies atdzīvināt jauniešu grupu.
oratorijs mūsu draudzē katru gadu labi izdodas, tomēr mēs novērojam pastāvīgu un pakāpenisku dalībnieku skaita samazināšanos. mums tas notiek reizi gadā. sanāksmes notiek no aprīļa līdz pat oratorijam reizi divās nedēļās, bet, kad esam tuvāk oratorijam, tad reizi nedēļā.
oratorijai ir svarīga loma brīvā laika aktivitātēs. gan bērni, gan animatori ir ļoti apmierināti, jo to var redzēt pēc viņu skaita.
oratorija patiesībā ir centrālais notikums draudzē gan jauniešiem (animatoriem), gan bērniem kā dalībniekiem. caura animatoru grupu ir sākušas atdzīvoties arī citas aktivitātes draudzē - jauniešu sv. mises, grupa, jauniešu tikšanās...
…Vairāk…
kā vadītāja animatoriem es ar viņiem galvenokārt esmu sagatavošanās procesā oratorijam, jo es jau ilgu laiku esmu citā draudzē. animatoriem savā starpā labi pazīstami. es viņus pazīstu no laika, kad biju kopā ar viņiem kā animatore regulārajā katehēzē, franciskiešu bērnos un ģimenes brīvdienās.
dažkārt mēs pārāk daudz prasām no jaunajiem animētājiem (viņi uz to skatās arvien vairāk no izklaides viedokļa).
ka dažādu aktivitāšu organizēšana visa gada garumā ir viens no galvenajiem faktoriem, lai saglabātu īsto ritmu animatoru grupai
protams, reizēm notiek, ka šī aizraujošā atmosfēra mazinās, bet tā ātri atjaunojas. īpaši šāda atmosfēra valda oratorija laikā un pēc tā. mēs vienmēr apvienojamies patiesi stiprā grupā, taču drīz pēc oratorija tā atkal izirst, un to nekādā veidā nav iespējams saglabāt, diemžēl.
gaisotne pieaug un kulminē oratorija beigās.
...da da daži ir diezgan "nopietni" attiecībā uz tikšanās apmeklējumiem utt. - viņiem ir "pārāk daudz citu pienākumu"...
mēs veidojam animācijas komandu, animatorus pulcējam tieši pirms paša oratorija, līdz šim bija liela problēma iegūt vietējos animatorus.
vec navdusenja ir pie vidusskolēniem, studenti ir pārāk aizņemti un jau noguruši. tie studenti, kas paliek, ir ļoti noderīgi.
ir nepieciešams klausīties animatoros, ņemt vērā viņu piezīmes un galvenokārt iedvesmot ar piemēru
problēma ir atbildības uzņemšanā. ikviens grib, lai kaut kas notiktu, lai palīdzētu, bet neviens negrib uzņemties galveno lomu, tāpēc tā vienmēr krīt uz vieniem un tiem pašiem, reizēm kādu nedaudz 'pabīdam' vadībā, kas gan nav vienmēr slikti, ne arī labi.
reizēm viņus jāmudina; citādi es uzskatu, ka lielākā daļa jūtas atbildīga par lomu, ko viņi uzņemas kā animatori, taču ir arī kāds indivīds, kurš nav pārāk atbildīgs.
problēma ir saistīta ar savienojamību, jo šobrīd mēs nevaram daudz ko darīt, jo dzīvoju citā vietā un visa gada garumā man nav iespēju vadīt animācijas komandu.
ko astotklasnieki un iekļauti oratorijā, iegūst iespēju būt par devītklasnieku palīgiem animatoriem... pēc tam viņi pakāpeniski kļūst par animatoriem.
še ir visefektīvākais recepte, kā tos iegūt
iegūstam tos caur birmu grupām
pēc birmas mēs viņus aicinām pievienoties mums, un pēc tam visu gadu mums ir skola animētājiem.
vecāki pamatskolēni pirms iestāšanās vidusskolā ir aicināti mums palīdzēt noteikta projekta īstenošanā - taču tikai kā kāda veida palīgi. piemērs: mēs sagatavojam spēli miklavžam, viņi saņem uzdevumu, lai starp ainām nomainītu skatu. turklāt, piemēram, oratorijā "pavadīšanas" ietvaros - vienu nakti vecāki dalībnieki var palikt oratorijā - viņi iegūst nedaudz vairāk iespēju socializēties ar animatoriem. tie ir divi piemēri, kur viņi līdz zināmam līmenim iepazīstas ar mūsu grupas darbību. patiesi, ka daži varbūt nāk dēļ draugiem vai uzaicinājuma, taču lielākoties (un esmu pārliecināts, ka tā ir vislabāk) viņi pievienojas paši. priesteris paziņo, ka nākamnedēļ notiks pirmais oratorija sapulce un ka visi, kas vēlas pievienoties grupai, ir aicināti. tādējādi ir daudz patīkamāk vērot jauniešus, kuri paši ir nolēmuši nākt, jo ar to viņi parāda, ka viņiem rūp, un tādējādi aktīvi iesaistās grupā.
domāju, ka mūsu gadījumā tas ir visu iepriekš minēto maisījums. :)
visus jaunus animatorus aicinām uz ievada sanāksmi.
res, galvenokārt vadītāji, bet arī vecāki animatori. galu galā mēs varam daudz mācīties viens no otra. ja minēšu piemēru: pēc oratorija mēs veicam plašu refleksiju (pastāstām par plusiem un mīnusiem, kas mums patika, kas ne); šogad mēs, kā vadītāji, saņēmām lapu, kurā pie plusiem bija norādīts, ka kādam animatoram patika vecāko animatoru pārdomas (sagatavošanās procesā mums bija arī plaša diskusija par šī gada katehēžu vērtībām). tātad, vēlreiz vissvarīgākais: paraugs (un arī saruna)
viss kopā varētu atzīmēt.
vienīgā piezīme par pēdējo iespēju šajā jautājumā: varbūt būtu labāk teikt, ka animators var iepazīties ar šīm vērtībām. domāju, ka mūsdienās ikvienam ir iespēja dzīvot kristīgās vērtības jebkur. jautājums ir tikai par to, kā tās tiek nodotas. nav problēma tajā, ka mēs nevarētu tās dzīvot. bieži vien tās nav pietiekami izskaidrotas, un īpaši mācībā un nodošanā trūkst pārbaudes. tādējādi animatoru grupa caur pārbaudi un sarunām var animatoram piešķirt šīs vērtības tādā veidā, ka viņš var tās dzīvot visur, ne tikai grupā. tas noteiktā veidā saistās ar jautājumu 4.a.