Atviroji pieeja zinātnes vēstures izpētēs

Cienījamie kolēģi,

pēdējā laikā atvērtās pieejas zinātniskajai informācijai iniciatīva norisinās starptautiskā līmenī, tiek veidotas atvērtās pieejas repozitorijas. Visā pasaulē tiek jautāta lietotāju viedoklis, publicētajās aptaujās dominē tehniskā sagatavotība, informācijas pratība, juridiskie aspekti.

Šajā anketā vēlētos uzzināt vairāk par zinātnes vēsturnieku izmantotajiem zinātniskās informācijas meklēšanas un apstrādes paņēmieniem, informācijas izplatīšanas kanāliem, kā arī – atvērtās pieejas novērtējumu konkrētās zinātnes nozares pētījumos.

Anketas rezultāti tiks prezentēti 5. starptautiskajā Eiropas zinātnes vēstures asociācijas konferencē simpozijā Pētniecības rīki un vēstures amatniecība, bet secinājumi tiks atspoguļoti Bibliogrāfijas un dokumentācijas komisijas (Starptautiskās zinātnes vēstures un filozofijas asociācijas strukturālais padalījums) darbības vadlīnijās par atvērtās pieejas mērķiem, lai optimizētu zinātniskās informācijas izplatīšanu un saglabātu zinātnisko mantojumu.

Veidojot anketu vērtīgas piezīmes sniedza Lietuvas zinātnisko bibliotēku asociācijas eIFL-OA koordinatore dr. Gintarė Tautkevičienė, tika izmantoti eMoDB.lt: Elektronisko zinātnes datu bāžu atvēršana LietuvaiprojektaLietuvas zinātnes un studiju iestāžu zinātniskās darbības rezultātu publicēšana atvērtās pieejas žurnālos un institucionālajos repozitorijos pētījuma ziņojuma materiāli, citi avoti par atvērtās pieejas jautājumiem.

 

Laipni aicinām aktīvi izteikt savu viedokli un vēlmes, anketas atbildes gaidīsim līdz š. g. 15. septembrim.

 

Anketa ir anonīma.

 

Ar cieņu

Dr. Birutė Railienė

Bibliogrāfijas un dokumentācijas komisijas (Starptautiskās zinātnes vēstures un filozofijas asociācijas Zinātnes un tehnoloģiju vēstures nodaļas strukturālais padalījums) priekšsēdētāja

E-pasts: b.railiene@gmail.com

 

Atvērtās pieejas vārdu krātuve:

Atvērtā pieeja – bezmaksas un neierobežota interneta pieeja zinātniskās pētniecības produktu (zinātniskie raksti, pētījumu dati, konferenču ziņojumi un citi publicētie materiāli), ko jebkura lietotāja var brīvi lasīt, kopēt, drukāt, ievietot savās datoru ierīcēs, izplatīt, veikt meklēšanu vai nodot saites uz pilna teksta rakstiem, ne pārkāpjot autora tiesības.

Apraksta stils (uz bibliogrāfiskā apraksta) – dokumenta, tā daļas vai vairāku dokumentu identificēšanai un raksturošanai nepieciešamo, standartizētajā formā sniegtu datu kopums (Grāmatu grāmata). Ir izveidoti daudzi apraksta stili (piemēram, APA, MLA), to varianti. Starptautiskais standarts izstrādāts bibliogrāfisko atsauču informācijas resursu citēšanas vadlīnijām (ISO 690:2010).

Institucionāls repozitorijs – tas ir intelektuālo produktu digitālais arhīvs, kurā uzkrāta, izplatīta un apstrādāta tās institūcijas vai vairāku institūciju zinātniskā produkcija un akadēmiskā informācija.

Rezultāti ir publiski pieejami

1. Kādā veidā visbiežāk iegūstat jaunāko zinātnisko informāciju savā jomā (varat atzīmēt vairākas izvēles): ✪

NelietojuDažreizBieži
Darba bibliotēka
Bibliotēku kartotēku katalogi
Bibliotēku elektroniskie katalogi
Lietuvas akadēmiskās datubāzes
Ārzemju izdevēju datubāzes (piemēram, ScienceDirect, Emerald, IEEE u.c.)
Vispārējās meklēšanas sistēmas (piemēram, Google)
Specializētās meklēšanas sistēmas (piemēram, Google Scholar)
Zinātniskās informācijas meklēšanas sistēmas (piemēram, Scirus, Scitopia)
Pasūtu ziņas pa e-pastu (Alerts pakalpojums)
Pasūtu ziņas izmantojot RSS tehnoloģiju
Pārskatu abonētos sava jomas zinātniskos žurnālus
Zinātnieku tiešsaistes forumi (piemēram, LinkedIN, ResearchGate u.c.)
Zinātniskie pasākumi (piemēram, konferencēs, grāmatu prezentācijās u.c.)
Neformāli tikšanās ar kolēģiem

2. Kādu citu, iepriekš neminētu, veidu bieži izmantojat, lai iegūtu jaunāko zinātnisko informāciju savā jomā?

3. Kādā veidā iegūstat pilnteksta dokumentus saviem zinātniskajiem pētījumiem (varat atzīmēt vairākas izvēles): ✪

NelietojuDažreizBieži
No atvērtās pieejas žurnāliem (angl. Open Access Journals)
No institucionālajiem repozitorijiem (angl. Institutional Repositories)
Meklēšanai izmantoju vispārējās meklēšanas sistēmas (piemēram, Google)
Izmantoju specializētās informācijas meklēšanas sistēmas (piemēram, Google Scholar)
Izmantoju zinātniskās informācijas meklēšanas sistēmas (piemēram, Scirus, Scitopia)
Izmantoju atvērtās pieejas avotus (piemēram, OAIster, DRIVER, RePEc)
Veicu meklēšanu iestādes abonētajās datubāzēs
Veicu meklēšanu atklāti pieejamās datubāzēs
Vēršos pie bibliotēkas darbiniekiem
Izmantoju starpbibliotēku abonementa pakalpojumus
Lūdz kolēgas ārzemēs nosūtīt pilnteksta dokumentu kopijas

4. Kādu citu, iepriekš neminētu, veidu bieži izmantojat, lai iegūtu pilnteksta dokumentus savā jomā?

5. Kādu bibliogrāfiskā apraksta sagatavošanas un informācijas avotu citēšanas standartu vai stilu visbiežāk izmantojat, sagatavojot zinātniskos darbus un publikācijas: ✪

NelietojuDažreizBieži
ISO 690 un ISO 690-2
APA (American Psychological Association)
MLA (Modern Language Association)
Harvarda (Harvard)
Izmantoju savu apraksta stilu

6. Kādu citu, iepriekš neminētu, bibliogrāfiskā apraksta stilu bieži izmantojat savos zinātniskajos rakstos, publikācijās?

7. Vai Jūsu iestāde veicina zinātnisko pētījumu publicēšanu atvērtās pieejas žurnālos? ✪

8. Vai Jūsu publicētie zinātniskie darbi ir pieejami atklāti (varat izvēlēties vairākus variantus): ✪

9. Vai Jūsu darbavietā ir institucionāls repozitorijs? ✪

10. Kuru iestādi pārstāvat? ✪

11. Jūsu vecums ✪

12. Kurā valstī šobrīd dzīvojat? ✪

13. Kurās zinātnes jomās veicat vēstures pētījumus (varat izvēlēties vairākas izvēles): ✪

14. Kurās zinātnes disciplīnās visbiežāk veicat vēstures pētījumus: ✪

15. Ja jūs vēlētos dalīties savā pieredzē vai jums būtu ieteikumi par atvērtās pieejas jautājumiem, mēs labprāt vēlētos uzzināt jūsu viedokli. No sirds pateicamies par jūsu laiku