Kāda veida attiecības mūsdienās studentiem no cietajām un mīkstajām zinātnēm ir ar darbu?
Mani sauc Šarlote, es esmu Erasmus studente no Francijas un veicu pētījumu par to, kā cilvēki cīnās ar darbu un kā viņi redz darbu savā dzīvē.
Vai tu esi?
Grafiks
Tabula
Cik tev gadu?
Grafiks
Tabula
Kāda joma tu studē?
Grafiks
Tabula
Vai darbs ir nepieciešamība tavā ikdienā?
Grafiks
Tabula
Ko tu dod priekšroku?
Grafiks
Tabula
Kāda iezīme padara darbu labāku?
Grafiks
Tabula
Kas ir vissvarīgākais, kad strādā?
Grafiks
Tabula
Izvēlies, ko tu vēlētos?
Grafiks
Tabula
Kāda kvalitāte ideāls darbs dod tev? *
Grafiks
Tabula
Vai tu domā, ka darbam jābūt arī daļai no tavas laimes? *
Grafiks
Tabula
Vai tu vēlies pievienot kaut ko?
- nē
- na
- austrumāfrikā zemes garozas plāksnes attālinās viena no otras. darbojoties plākšņu slīdēšanas spēkiem, zeme ir saplaisājusi, un starp paralēlajiem plīsumiem ir izveidojušies riftu ielejas. tas, kā notiek ģeoloģiskie procesi austrumāfrikā, ļoti skaidri un acīmredzami apstiprina plākšņu tektonikas teoriju, kas apgalvo, ka zemes garozu, vai litosfēru, veido vairākas desmiti atsevišķu tektonisko plākšņu, kas peld uz izkusušās iekšējās astenosfēras. šīs plāksnes tur granīta kontinentu pamatus, ko ieskauj pastāvīgi atjaunojošies bazaltu okeāna dibeni. vienās planētas vietās plāksnes slīd viena gar otru, citās – attālinās viena no otras. tā notika āfrikas un arābijas plākšņu saskares vietā, kad pirms 20 miljoniem gadu tās sāka šķirties – izveidojās sarkanā jūra un adenas līcis. šī kustība ir acīmredzama, skatoties uz karti: redzams, cik precīzi sakristu pretējie krasti, ja tie atkal tuvinātos. tikai vienā vietā tie nesakrīt – džibutī un afaru ieplakā. spēku, kas šķir zemes garozas plāksnes, izraisa no mantijas izplūstošas izkusušas ieži, kas paceļas uz augšu un aizpilda centrālo plaisu, veidojot jaunu okeāna dibenu. vienā brīdī šī ieplaka bija sarkanās jūras daļa, taču, izaugot danakilu piekrastes kalnu grēdam, tā tika atgriezta un lēnām izžuva. tie paši procesi ir lielo plīsumu austrumāfrikā un arābijā cēlonis. nosedzošs 6400 km no nāves jūras līdz mozambikai, šis grāvis šķērso septiņdaļu zemes perimetra. visā tā garumā stiepjas vulkānu un zemestrīču zona. etiopijā un kenijā izkusī iežu plūsmu pacēla un saplacināja kontinenta garozu – izveidojās milzīgas kalnainas plynaukstes, un tieši šeit lielie plīsumi ieguva iespaidīgākos veidolus. neizturēdama stiepšanu, garoza vājākajos posmos saplīsa, un zeme iegrima izveidojušos 40–56 km platu ieplakās. dēļ noteiktas vēl neizskaidrotas iemesla lielie āfrikas plīsumi izstiepās divās dažādās virzienos. tika iznīcināta senā upju sistēma, tās rietumu zaru, kas vijās caur ugandu, tanzāniju un zambiju, applūda lieli ezeri, piemēram, alberto ezers, tanganika un malavi. tomēr austrumu plīsums, kas iet caur etiopiju, keniju un austrumu tanzāniju, ir sekli šarmīgi atzari, kā natrono ezers, un augsti vulkāni, piemēram, kenijas un kilimandžaro kalni. uzskata, ka āfrikas rags var atdalīties un dreifēt uz indijas okeānu. tomēr daži ģeologi apgalvo, ka atlantijas okeāns paplašinās, un āfrika virzīsies uz arābijas pussalu, tādējādi sarkanā jūra var atkal sarukt. noderīgie izrakteņi āfrikas resursi: nafta (apmēram 6 % pasaules resursu) dabas gāze (7 %) akmeņogles dzelzs urāns stibijs un cirkonijs hroms fosforīti tāpat tiek iegūti zelts, dimanti un citi dārgakmeņi. naftas un gāzes ir visvairāk sahāras baseinā, ziemeļaustrumu gvinejas līča daļā, metālu rūdas visvairāk dienvidu kontinenta daļā. krasti un salas āfrikas krasta līnija salīdzinājumā ar citiem kontinentiem ir mazāk viļņota, ir maz piemērotu vietu ostām. nedaudz dziļāk kontinentā ieplūst tikai gvinejas un lielā sirta līči. salu pie āfrikas krastiem arī nav daudz: lielākā to koncentrācija ir pie ziemeļrietumu krastiem (sauktā makaronezija – zaļā raga salas, kanārijas, madeiras) un indijas okeānā (madagaskara, maskarēnu, amirantu, seišelu salas, komoru, eiropa, zanzibāra, pemba utt.). vēl dažas salas ir gvinejas līcī (san tomē, prinsipē, biokā, pagalu) un daudz mazu salu sarkanajā jūrā. kraštinieki āfrikas ragā: ziemeļi – abjadas rags; dienvidi – labās cerības rags; austrumi – gardafajo rags; rietumi – zaļais rags (almadi). klimats klimatiskais āfrikas karte: ██ tuksnesis ██ pus-tuksnesis ██ tropu klimats ██ subtropi vai mērenā klimata ziemeļos esošā un sarkanā krāsā iezīmētā sahāras tuksnesis pieder ziemeļāfrikai, bet zem tā esošā pus-tuksneša oranžā josla ir sahels. tā kā ekvators šķērso āfriku gandrīz tās centrā, centrālajā kontinenta daļā ir vismitrākais un pastāvīgi karsts, bet virzoties uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora klimats kļūst sausāks un kontrastējošāks. āfrika ir karstākā no visiem kontinentiem. ziemeļu puslodē vasarā vidējā temperatūra sasniedz 25–30 °c, sahārā – vēl karstāka. šeit arī ir pasaules karstuma pols – lībijas pilsētā azizijā fiksēta 57,7 °c temperatūra. ziemā temperatūra nokrītas līdz 10–25 °c, bet atlas kalnos bieži sastopamas arī zemākas par 0 °c temperatūras un sniegs. dienvidu puslodē vasarā temperatūras tur arī daudzviet pārsniedz 30 °c (īpaši dienvidrietumu kalaharā), taču ziemā dienvidāfrikā bieži atdziest zem 10 °c, un kalnainās vietās arī snieg. pie ekvatora visu gadu valda 25–30 °c temperatūra. lietus izplatība ir ļoti nevienmērīga: centrālajā āfrikā izkrīt no 1500–2000 līdz 3000–4000 mm (gvinejas līča krastā) nokrišņu gadā, sudānas dabas reģionā, rietumu, austrumu un lielākajā daļā dienvidāfrikas izkrīt no 1500 mm (tuvojoties ekvatoram) līdz 200 mm (tālāk no ekvatora) nokrišņu. gandrīz visi tie izkrīt lietainajā sezonā. sahārā un dienvidu tuksnešos (namibe, kalaharā) gadā izkrīt mazāk par 100 mm nokrišņu, bieži var nelīt vairākus gadus pēc kārtas. ziemeļu un dienvidu kontinenta malās izkrīt 600–700 mm nokrišņu (lielākā daļa – dažu mēnešu laikā). centrālajā āfrikā bieži ir pērkona negaisi, šajā reģionā zibens ir visbiežāk visā pasaulē. pārējā kontinenta daļā bieži ir ilgstošas sausums. hidrologija lielākā daļa āfrikas upju pieder atlantijas okeānam. uz tā piederošo vidusjūru savus ūdeņus nes garākā pasaules upe – nila. šī okeāna baseinam pieder arī kongo (ūdeņainākā kontinenta upe), nigēra, senegāls, oranža, volta, gambija, ogovē, kvanza, komoē utt. svarīgākās indijas okeāna baseina upes ir zambeze, limpopo, šebelē, ruvuma, rufidžis. centrālajās āfrikas teritorijās ir nenuotaki baseini, no kuriem lielākais ir čada ezera baseins (šaris, logonē). tuksnešos raksturīgas tikai pēc lietus piepildītas gultnes – vadžai. dēļ raksturīgajiem plakankalniem āfrikas upēs ir daudz ūdenskritumu – viktorijas, livingstona, augrabio, ruakanas, tugelos (augstākais). āfrikā ir daudz lielu ezeru. lielākā daļa no tiem ir koncentrēti austrumāfrikas plīsumu joslā un tiek saukti par āfrikas lielajiem ezeriem: viktorijas ezers (lielākais), tanganika (dziļākais), njasa, turkana, alberto ezers, kivu utt. etiopijā ir liels tanas ezers, bet čadā – strauji izsīkstošs čada ezers.
- dažos jautājumos bija grūti izvēlēties vienu atbildi, jo es stipri piekristu vairākām atbildēm. jautājumā "kura īpašība padara darbu labāku?" patīkama vide un iespēja attīstīt sevi ir tikpat svarīgas kā tas, ko es norādīju, un jautājumā "kādas kvalitātes ideālais darbs sniedz jums?" es arī teiktu pieredze, ambīcijas, elastība, pārliecība un cilvēcība.
- zāles
- 9/11 bija iekšēja sazvērestība.
- es vēlos strādāt vietā, kur varu izpētīt savas slēptās talantus un spējas un apgūt jaunas prasmes.
- nauda ir svarīga🙊😂😂😂
- es studēju biznesu, kas ir puse grūti un puse viegli, jo man ir teorētiskās nodarbības, piemēram, finanses un ekonomika, bet man ir arī dažas patiešām praktiskas nodarbības, piemēram, sarunu māksla vai korporatīvā komunikācija.
- mo