ANKETA TĖVAMS

Ko jūs darāt, kad jūsu bērns ir skumīgs?

  1. esmu blakus.
  2. apskāvienu
  3. neesmu pārliecināts
  4. sakām: "ufff.... tev ļoti skumji. tu vēlējies satikties ar draugu, bet viņa nav mājās...." mēs tiešām necenšamies mainīt viņa sajūtas vai kaut kā skaidrot un iepriecināt. jo īpaši necenšamies iegalvot, ka tas nav nekas tāds. mūsu bērna sajūtas ir nopietnas, patiesas, un mēs tās tikai nosaucam un cenšamies izturēt kopā tik ilgi, cik nepieciešams...
  5. es jautāju, kas izsauca viņa skumjas.
  6. es jautāju, kāpēc?
  7. ļauju izsist, paņemu rokās, glāstu, skūpstīju, cenšos atspoguļot, uzklausīt, saku patīkamus vārdus.
  8. -
  9. klausījos, kas notika, ar ko nesatikās bērnudārzā.
  10. es apkabinu, atvainojos, ja tas ir tāpēc, ka es viņu norāju, mēģinu iepriecināt un pēc tam parunāt, kāpēc viņš ir skumjš, ja nezinu.